Seminārā par komercuzskaites skaitītājiem ūdenssaimniecības dalās pieredzē un diskutē par inovācijām

12. martā Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) telpās, seminārā “Komercuzskaites skatītāji un ar tiem saistītās inovācijas” pulcējās 104 ūdenssaimniecības nozares speciālisti un reģionālo ūdenssaimniecības uzņēmumu vadītāji. Semināru atklāja un vadīja Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, uzsverot, ka komercuzskaites modernizācija nodrošina ne tikai patērētā ūdenssaimniecības pakalpojuma apjomu, bet arī sniedz iespēju organizēt efektīvāku resursu pārvaldību. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka ūdens uzskaites sistēmu radītājām izmaksām ir jābūt samērojamām ar paša ūdenssaimniecības pakalpojuma izmaksām jeb ūdens uzskaite nedrīkst būt dārgāka par pašu ūdeni.

Komunālie uzņēmumi visā Latvijā pakāpeniski maina komercuzskaites skaitītājus jeb kopējos mājas skaitītājus no mehāniskajiem manuāli nolasāmajiem skaitītājiem uz tīklā savienotiem attālināti nolasāmiem skaitītājiem, kas visu nepieciešamo informāciju sūta pats. Nosūtīta tiek ne vien ūdens patēriņa informācija, bet jaunie skaitītāji var signalizēt arī par dažādiem riskiem – noplūdēm, avārijām, sasalšanas draudiem utt.

Pieredzē dalījās SIA “Madonas ūdens” Skaitītāju daļas vadītājs Deniss Kovtuns, PSIA “ŪDEKA” Klientu daļas vadītāja Katrīna Saulīte un tehniķis Mārcis Indriksons, SIA “Liepājas ūdens” tehniskais direktors Uldis Ķepals un tehniskās informācijas tehniķe Iveta Rudzīte, SIA “Bauskas novada komunālserviss” Ūdenssaimniecības daļas vadītāja Anita Krūmiņa, kā arī SIA “Valmieras ūdens” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Dagnis Muižnieks un SIA “Rīgas ūdens” Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa.

Mehānisko skaitītāju nomaiņa uz attālināti nolasāmajiem vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība efektīvai saimniekošanai. Tomēr vienota “pareizā” tehnoloģiskā standarta nav – katra komunālā saimniecība izvēlas savai specifikai, finanšu resursiem un personāla kapacitātei atbilstošāko risinājumu. Tirgū ir pieejamas dažādas tehnoloģijas, piemēram, LoRa/W-Mbus risinājumi, mehāniskie ūdens skaitītāji ar PULSE nolasītājiem un ultraskaņas skaitītāji ar iebūvētu NB-IoT moduli u.c. Visas šīs tehnoloģijas nodrošina galveno mērķi – pāreju uz automatizētu datu uzskaiti, taču atšķiras pēc nepieciešamās iesaistes tīkla pārvaldībā. Kamēr daļa uzņēmumu, piemēram, Ventspilī, izvēlas paši organizēt un uzturēt savu datu pārraides tīklu un informācijas sistēmu, citi, kā Valmiera un Bauska, dod priekšroku jau gataviem risinājumiem. Galīgā izvēle ir atkarīga no tā, kāds modelis visprecīzāk atbilst uzņēmuma iekšējiem procesiem un plānotajam investīciju apjomam ilgtermiņā.

Komunālie uzņēmumi kā efektīvāko ir atzinuši visu sistēmas elementu modernizēšanu – gan mēriekārtas un attālinātās nolasīšanas risinājumus, gan arī datu apkopošanu un apstrādi. Šāda kompleksa pieeja ļauj komunālajiem uzņēmumiem ne tikai iegūt precīzus datus, bet arī preventīvi reaģēt uz noplūdēm un avārijām, tādējādi būtiski optimizējot saimnieciskos resursus.

Semināra noslēgumā savu produkciju un tehnoloģiskos risinājumus prezentēja SIA “Data Mining Solutions”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “OBserviss” un SIA “Metbox”.

Komunālajiem uzņēmumiem ir no kā izvēlēties – mēriekārtu jomā Latvijas tirgū ir pieejams plašs un līdzvērtīgs skaitītāju piedāvājums – Kamstrup, Axioma, Zenner, Pietro Fiorentini, Sagemcom Siconia u.c. Automātiskās datu nolasīšanas un nosūtīšanas jomā var izvēlēties mobilo sakaru operatoru piedāvātos NB-IoT risinājumus, LoRa/Wmbus nolasītājus vai PULSE nolasīšanas iekārtas. Savukārt, IoT platformu ziņā piedāvājums ir visplašākais, sākot no ārzemju platformām – Kamstrup Ready,  beidzot ar vietējām izstrādēm – Metbox, Energodati.lv, LMT, smartliving.lv u.c. Atliek vienīgi izvēlēties savām vajadzībām, tehniskajiem uzstādījumiem un finansiālajām iespējām atbilstošāko risinājumu.