Seminārā par ūdens zudumiem pulcējas visas Latvijas ūdenssaimniecības

2025. gada 28. oktobrī kultūras centrā “Vietvalži” seminārā “Ūdens zudumi centralizētos ūdensapgādes tīklos” pulcējās vairāk nekā 80 ūdenssaimniecību eksperti no 37 dažādām organizācijām, tostarp Klimata un enerģētikas ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kā arī 27 Latvijas ūdenssaimniecības.

Ļoti plašais dalībnieku skaits spilgti liecina par ūdens zudumu tematikas aktualitāti. Pasaulē ir dažādas ūdens zudumu definīcijas un aprēķinu metodes, kā arī šobrīd Eiropā notiek diskusijas par vienotas metodes un izpratnes ieviešanu. Neskatoties uz vienotas darfinīcijas trūkumu, svarīgi ir novērst nelietderīgu dzeramā ūdens izmantošanu, optimizējot energoresursu un ūdens resursu izmantošanu. Seminārs veltīts reāliem ūdens zudumiem, kas dažādu faktoru ietekmē rodas ūdensapgādes ārējos tīklos. Tomēr, lai būtu iespējams kvalitatīvi analizēt ūdens zudumus, svarīgi ir izprast, kas faktiski ir zudumi ūdensapgādes sistēmā. Indikatīvs vidējais ūdens zudumu apjoms, ko aprēķinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir aptuveni 20% no ūdensapgādes tīklos padotā ūdens. Neskatoties uz ūdenssaimniecības nozarei pieejamo ļoti ierobežoto budžetu, ūdens zudumi Latvijā ir mazāka nekā vidēji Eiropā aprēķinātie 25%. Semināra laikā kopīgi aplūkoti jaunākie pētījumi, praktiski piemēri un tehnoloģiskie risinājumi ūdens zudumu samazināšanai, tā sekmējot efektīvu resursu pārvaldību.

Semināra pirmajā daļā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) vadošā hidroģeoloģe Dace Zariņa un vadošā speciāliste Ilga Kokorīte sniedza ieskatu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (turpmāk – Dzeramā ūdens direktīva) ieviešanā. Dzeramā ūdens direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību no jebkādas piesārņojuma ietekmes uz ūdeni, kas paredzēts cilvēku patēriņam, nodrošinot, ka tas ir tīrs un veselīgs, kā arī uzlabot piekļuvi šādam ūdenim visā Eiropas Savienībā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi nepieciešama riska pārvaldība un cieša LVĢMC, ūdens piegādātāju jeb ūdenssaimniecību un inženiertīklu īpašnieku vai tā pilnvaroto personu sadarbība visā ūdensapgādes ķēdē. Pašlaik LVĢMC strādā pie dzeramā ūdens ieguves vietu identificēšanas, ūdens ieguves sateces baseinu noteikšanas un kartēšanas, kā arī sateces baseinu sākotnējā riska novērtējuma. Papildus līdz 2026. gadam plānots noņemt vairāk kā 110 skrīninga paraugus visas Latvijas ūdensapgādes sistēmās. Skrīninga jeb profilaktisko pārbaužu mērķis ir iegūt sākotnēju priekšstatu par pazemes ūdeņu kvalitāti un iespējamajiem piesārņojuma avotiem, kā arī, iespējams, nākotnē izslēgt nepieciešamību monitorēt konkrētu parametru, ja nepastāv šī parametra apdraudējuma risks ūdenī.

Prezentācijas noslēgumā LŪKA izpilddirektors Sandis Dejus aicināja LVĢMC kolēģus uz ciešu sadarbību un lūdza iesaistīt ūdenssaimniecības nozares ekspertus pazemes ūdeņu sateces baseinu risku novērtējumu tapšanā un pilnveidē, kā arī upju sateču baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādē un ieviešanā.

SIA “Aqua-Brambis” vecākais inženieris Juris Laicāns sniedza ieskatu likumdošanā un ūdens zudumu novērtēšanas attīstībā, noslēdz prezentāciju ar zinātnē balstītu ieskatu ūdens zudumu novērtēšanas metodēs un principos.

Ievadā J. Laicāns uzsvēra, ka, Latvijā ir bagātīgi dzeramā ūdens resursi, taču citviet pasaulē – ūdens resursu pieejamība samazinās. Līdz ar ko ir būtiski izturēties pret dzeramā ūdens resursiem atbildīgi un ar zināmu pietāti. Tāpēc zudumu novērtējumam un datu salīdzināmībai jāņem vērā IWA (Starptautiskā ūdens asociācija) ūdens bilances struktūra jeb modelis, apzinoties datu kvalitātes, verificētu mērījumu un metodikas nemērīto bilances komponenšu un šķietamo zudumu noteikšanas svarīgumu. Noslēgumā J. Laicāns rekomendēja klātesošos rast iespēju integrēt zudumu novērtēšanu ikgadējā uzņēmuma pārvaldības ciklā.

Ar uzkrāto pieredzi dzeramā ūdens zudumu identificēšanā un risinājumu meklēšanā dalījās SIA “Liepājas ūdens” Tehniskais direktors Uldis Ķepals un SIA “Rīgas ūdens” Tīklu noplūžu meklēšanas grupas vadītājs Nikita Fomenko.

Semināra noslēgumā Aivar Sipelgas no Mativesi Group,  Andress Minn un Arvo Saare no Lokaator OÜ, kā arī Jānis Ambainis no AVK International A/S klātesošajiem atklāja jau praktiskus piemērus, risinājumus un aprīkojumu ūdens zudumu meklēšanai.

Kopīgais secinājums visām ūdenssaimniecībām – zudumu meklēšana un novēršana sniedz iespēju samazināt ne tikai izmantotos dzeramā ūdens resursus, bet arī enerģijas un citu materiālo resursu izmantošanu. Rezultātā tā ir iespēja izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un saudzēt to, vienlaikus palielinot klientu un iedzīvotāju apmierinātību.

Svarīgi! Daudzdzīvokļu ēku iekšienē visbiežāk nerodas ūdens zudumi jeb nelietderīgs ūdens patēriņš, bet rodas ūdens uzskaites starpība, kas bieži tiek neprecīzi dēvēta par ūdens zudumiem. Uzskaites starpība nav nelietderīgi izmantots ūdens, tā ir uzskaites ierīču un to nolasīšanas radīta neprecizitāte. Samazinot ūdens uzskaites starpību, nesamazinās kopējais ūdens patēriņš un rēķins!