SIA “Rīgas ūdens” sadarbībā ar Pasaules dabas fondu aicina saudzēt Latvijas ūdeņus un to iemītniekus

SIA “Rīgas ūdens” sadarbībā ar Pasaules dabas fondu (PDF) uzsācis sociālo kampaņu “Ja vien ūdeņi spētu runāt”, kuras ietvaros Latvijā sastopamām zivīm balsis devušas sabiedrībā pazīstamas personības – sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, mūziķis Intars Busulis, radio personība Sanda Dejus un komiķis Edgars Bāliņš. Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un skaidrot, kā mūsu ikdienas paradumi ietekmē Latvijas ūdeņus un to iemītniekus.

Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, var redzēt sekas cilvēku rīcībai – tikai 35% no visiem ūdens objektiem Latvijā sasniedz labu un izcilu ekoloģisko kvalitāti. Aptuveni trešdaļa Baltijas jūras teritorijas ir mirusi un zivju populācijas ir samazinājušās līdz kritiskam līmenim. Taču ir laba ziņa – pagātnes rīcību rezultāts nav neatgriezenisks: atjaunojot upju ekosistēmas, nojaucot aizsprostus un rūpējoties par notekūdeņu attīrīšanu un citu piesārņojumu izskaušanu, var pakāpeniski uzlabot upju un ezeru kvalitāti un atgriezt zivju populācijas.

Runājot par ūdens ekoloģiju, ļoti būtiska nozīme ir arī mūsu ikdienas paradumiem: viss, ko noskalojam tualetes podā un izlietnē, kā arī nolejam vai iemetam ielu šahtās un sadzīves kanalizācijas kolektoros, nekur nepazūd – tas nonāk notekūdeņu sistēmā un tā rezultātā ietekmē upes, ezerus un jūru, veicinot ūdenstilpju pakāpenisku aizaugšanu un ekosistēmu pasliktināšanos.

“SIA “Rīgas ūdens” kā lielākā ūdenssaimniecība Latvijā apkalpo teju 60% Latvijas iedzīvotāju notekūdeņu un ik gadu attīra vairāk nekā 51 miljonu m³ – tas ir pusotra Ķīšezera apjoms. Lai arī mūsu attīrīšanas sistēmas nodrošina daudzpakāpju procesu, ļaujot sasniegt līdz pat 95% attīrīšanas pakāpi pirms notekūdeņu novadīšanas Baltijas jūrā aptuveni 2,4 km attālumā no krasta, ir jāsaprot, ka neviena iekārta nespēj nodrošināt pilnīgu attīrīšanu,” uzsver Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris. “Turklāt ne visām pašvaldībām ir tik plašas iespējas nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu šādā pakāpē, un citviet attīrītie notekūdeņi nereti tiek novadīti saldūdens ūdenstilpēs. Tāpēc šādas sociālās kampaņas ir ļoti nozīmīgas. Atgādinot par mūsu ikdienas paradumu ietekmi, varam ietekmēt, cik veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāsim nākamajām paaudzēm un cik tīros ūdeņos jau šodien peldas mūsu bērni un peldamies paši.”

“Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no dažādām problēmām, ko vislabāk var izprast iepazīstoties ar zivju populāciju stāvokli. To stāvoklis pasliktinās pārmērīgas pārzvejas dēļ, ūdens ekosistēmu aizaugšanas un pārāk lielā slāpekļa un fosfora daudzuma ūdenī, kā arī upju fizisku izmaiņu dēļ, ko izraisa aizsprosti un hidromeliorācijas darbi. Tomēr, neskatoties uz nepārprotamajiem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs vēl joprojām to ignorējam. Tieši tāpēc ir vajadzīga šāda kampaņa, kas palīdz sabiedrībai sadzirdēt un ieklausīties zivju balsīs un saucieniem pēc palīdzības, jo katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā,” rezumē Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Zivīm ir ko teikt – ieklausies!

Reņģe (Intars Busulis) – viena no svarīgākajām zivīm Baltijas jūrā, bet strauji izzūdoša. Reņģes ir Baltijas jūras ekosistēmas mugurkauls – tās baro mencas, lašus, jūras putnus un zīdītājus. Kad šo sugu kļūst mazāk, cieš visa barības ķēde. Būtiska nozīme ir arī mūsu ikdienas paradumiem: viss, ko noskalojam kanalizācijā vai iemetam ielu šahtās, nekur nepazūd – tas ietekmē upes, ezerus un jūru, veicinot ekosistēmu pasliktināšanos.

Menca (Sanda Dejus) – ilgus gadus viena no nozīmīgākajām zivīm Baltijas reģionā, taču tagad sarukusi līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Baltijas jūras ekosistēma cieš no eitrofikācijas – pārmērīga slāpekļa un fosfora ieplūdes no lauksaimniecības un notekūdeņiem. Tas veicina aļģu ziedēšanu, kas izraisa skābekļa trūkumu jūras dziļākajos slāņos. Mencām nārstam nepieciešams pietiekami skābekļa bagāts ūdens, taču daudzās vietās šādi apstākļi vairs nepastāv. Rezultāts – mencu ikri iet bojā vēl pirms izšķilšanās.

Lasis (Edgars Bāliņš) – populācija Latvijas upēs pēdējo desmitgažu laikā būtiski sarukusi. To ietekmē migrācijas šķēršļi – aizsprosti, piesārņojums, pārzveja un maluzveja. Klimata pārmaiņas situāciju tikai saasina: vasarās upes kļūst siltākas, ūdens līmenis krītas, nopietni apdraudot lašu spēju izdzīvot un vairoties. Rezultātā daudzas Latvijas upes lašiem vairs nav pieejamas, un to skaits turpina samazināties.

Eiropas zutis (Anatolijs Kreipāns) – viena no noslēpumainākajām un apdraudētākajām zivju sugām Eiropā. Pēdējo 50 gadu laikā populācija sarukusi par vairāk nekā 90%. Nārstot zutis dodas līdz pat 10 000 km tālā migrācijā uz Sargasu jūru – vienu no garākajiem zivju ceļiem pasaulē. Taču mūsdienās šis ceļojums bieži paliek nepabeigts – aizsprosti un citi upju šķēršļi bloķē migrācijas ceļus. Ja zutis netiek uz Sargasu jūru, tas nenārstos, un šo procesu nav iespējams atkārtot zivju audzētavā. Situāciju vēl vairāk sarežģī pārzveja un ūdens piesārņojums.

Kampaņas oficiālā mājaslapa: https://www.udensruna.lv/ 

Informāciju sagatavoja: SIA “Rīgas ūdens”