Baltijas valstu ūdenssaimniecību konferencē stiprina sadarbību reģionā

No 13. – 14. maijam Jūrmalā norisinājās Baltijas valstu ūdenssaimniecību konference “Baltic Water Works Conference 2026” (turpmāk – konference), kas pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – 270 nozares ekspertus, politikas veidotājus, zinātniekus un uzņēmumu pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Nīderlandes, Polijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, Dānijas, Austrijas un Norvēģijas, lai diskutētu par ūdenssaimniecību drošību, pakalpojumu nepārtrauktību un nozares attīstību.

Konferenci atklāja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Nav nejaušība, ka civilizācijas attīstības līmeni bieži vien mēra pēc tā, kā tā pārvalda savu ūdensapgādi un notekūdeņus. Mūsu reģionā dzeramais ūdens tieši no krāna ir ierasta lieta. Tas ir tik ierasts, ka mēs bieži neapzināmies, ka piederam pie tiem ekskluzīvajiem 25 % pasaules iedzīvotāju, kuriem ir pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens. Mums jāturpina koncentrēties uz mūsu ūdensapgādes ilgtspējību, nodrošinot, ka visi notekūdeņi tiek attīrīti tā, lai tie nebūtu bīstami videi. Tas nozīmē mūsu infrastruktūras modernizēšanu, lai nodrošinātu, ka neparasti spēcīgas vētras un plūdi nerada negaidītus draudus videi. Novēlu jums produktīvas dienas un daudz jaunu risinājumu ūdenssaimniecības jomā. “

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Daugelis: “Labdien! Tere! Laba diena! Sveicu visus Baltijas valstu ūdenssaimniecības konferencē! (..) Šī tikšanās nav vienkārši konference. Šī ir vieta, kur dalīties pieredzē – gan labo, gan slikto. Jebkura pieredze ir vērtīga. Šī ir vieta, kur dalīties ar zināšanām un idejām par to, kā uzlabot mūsu ūdenssaimniecības, mūsu pakalpojumus un mūsu ūdenssaimniecības nozari.”

Igaunijas Ūdensapgādes asociācijas izpilddirektore Raili Kärmas: “Man ir liels prieks sveikt jūs visus šeit – ūdenssaimniecību un ar nozari saistīto organizāciju un uzņēmumu pārstāvjus! Kā jūs visi zināt, jūsu ikdienas darbs nav vienkārši pakalpojums. Tas ir funkcionējošas sabiedrības pamats. (..) Mūsu atbildība ir nodrošināt, ka tīrs ūdens vienmēr ir pieejams ikvienam. Tas nozīmē, ka jāiegulda līdzekļi infrastruktūrā, jēievieš inovatīvi risinājumi un jābūt gataviem rīkoties pat vissarežģītākajās situācijās. Mums priekšā ir daudz izaicinājumu, bet mums ir viss nepieciešamais, lai tos pārvarētu. Mums ir zināšanas. Mums ir pieredze. Un kas vissvarīgāk – mēs esam viens otram. Kopā mēs varam atrast risinājumus, kas virzīs mūsu nozari uz priekšu!”

Lietuvas Ūdens piegādātāju asociācijas prezidents Eimantas Kirkliauskas: “(..) Paldies mūsu Latvijas kolēģiem par nu jau tradicionālās – ikgadējās konferences organizēšanu! Es novēlu ikvienam no jums šajās dienās gūt jaunas zināšanas, dalīties pieredzē un dibināt jaunus kontaktus. Un aicinu neplānot neko nākamā gada maijam, bet jau tagad sākt plānot dalību 2027. gada konferencē, kas notiks Lietuvā! Būsim stipri, vienoti un izturīgi šajos nemiera laikos!”

Pirmajā konferences dienā pirmo reizi konferences vēsturē apvienotas tādas tēmas kā zinātne, inovācijas un labā prakse. Ūdenssaimniecības nozares eksperti, pētnieki un zinātnieki, projektu vadītāji dalījās ar labās prakses piemēriem, lietišķo pētījumu rezultātiem, pilotprojektiem un inovatīvām tehnoloģijām ūdenssaimniecības nozarē, lai apliecinātu ciešās sadarbības nepieciešamību visas nozares attīstībā. Prezentācijās klātesošajiem aplūkota attālinātas ūdens patēriņa uzskaites ieviešanas prkase Viļņā, ģeotelpisko datu izmantošana ūdenssaimniecības uzņēmumu pārvaldībā, kā arī dzeramā ūdens kvalitātes un drošības jautājumi, tostarp parazītu Giardia un Cryptosporidium klātbūtne virszemes ūdeņu apgādes sistēmās. Apskatīti arī dažādi ar vides aizsardzību un resursu apriti saistīti izaicinājumi – fosfora piesārņojuma pārvēršanas iespējas, ilgtspējīgas lietusūdeņu apsaimniekošanas metodes un jaunākās tehnoloģijas kanalizācijas sistēmu uzturēšanā. Uzmanība vērsta arī mikropiesārņotāju un PFAS problemātikai.

Pirmās dienas noslēgumā Viļņas ūdens Kvalitātes un inovāciju nodaļas direktore Brigita Gudonė, Igaunijas Veselības pārvaldes vadošais speciālists Urmas Liivas, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētā profesore Rūta Ozola-Davidāne un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas Notekūdeņu jomas eksperts Jānis Zviedris diskutēja par saiknes stiprināšanu starp zinātni un praksi ūdenssaimniecības nozarē.

Otrās konferences dienas centrā – ūdenssaimniecību noturība. Kolēģi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sniedza īsu ieskatu nozares noturības jautājumos savā valstī, savukārt Ukrainas, Somijas un Polijas kolēģi dalījās jau ar konkrētiem fiziskās noturības un kiberdrošības risinājumiem ārkārtas gadījumos. Kopīgā diskusijā Varšavas pašvaldības ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma Krīzes pārvaldības nodaļas vadītāja Dominika Dubaj, Helsinko reģiona vides pakalpojumu pārvaldes Drošības direktors Matti Koskinen un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas Drošības jomas eksperts Artūrs Kazimiraitis skaidroja iespējamos risinājumus ūdenssaimniecības nozares fiziskās noturības un kiberdrošības stiprināšanai.

Konferences noslēdzošā sadaļa par cilvēkresursiem ūdenssaimniecības nozarē vērsa uzmanību uz darbaspēka akūto trūkumu ūdenssaimniecības nozarē, meklējot atbildes kvalificēta darbaspēka piesaistes un noturēšanas izaicinājumiem. Eksperti no vairākām valstīm dalījās pieredzē par darbspēka trūkuma mazināšanas risinājumiem, profesionālās izglītības lomu un sadarbības modeļiem starp izglītības iestādēm un ūdenssaimniecības uzņēmumiem. Apskatīti veiksmīgi piemēri no Lietuvas un Igaunijas, kur profesionālās izglītības iestādes cieši sadarbojas ar nozari, nodrošinot darba tirgum nepieciešamos speciālistus. Savukārt SIA “Rīgas ūdens” iepazīstināja ar uzņēmuma pieredzi un nākotnes plāniem darbinieku piesaistē, izglītošanā un profesionālajā attīstībā. Būtiska uzmanība pievērsta darba devēja pievilcībai un organizācijas kultūras nozīmei, kur ekpserti uzsvēra, ka konkurētspējīgs atalgojums palīdz piesaistīt talantus, taču ilgtermiņā darbinieku noturēšanā izšķiroša nozīme ir uzņēmuma kultūrai, attīstības iespējām un darba vide.

Sadaļas noslēgumā CIV Water Programmas direktors Pieter Hoekstra (Nīderlande), ENJOY HR dibinātāja, sertificēts koučs un personāla vadības eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Eva Nolendorfa un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus diskutēja par iespējamajiem instrumentiem, kā ūdenssaimniecības nozari padarīt pievilcīgāku, kā stiprināt darbaspēku un veicināt darbaspēka prasmju attīstību.

Noslēgumā atvadu vārdus teica konferences moderatore Eva Johansone un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus: “Šīs ir bijušas divas garas dienas. Redzu, ka jūs vēl smaidāt. Es ticu un ceru, ka šīs abas dienas ir bijušas ļoti noderīgas un auglīgas. Mēs esam vissvarīgākie cilvēki pilsētās un šis vēstījums ir tas, kas mums katram ir jāaizved mājās – mūsu kolēģiem, mūsu ģimenēm, visiem mūsu pilsētu iedzīvotājiem. Mums ir jāstāsta šis stāsts, jābūt lepniem un jāpalīdz ikvienam saprast mūsu lomu viņu ikdienas dzīvē!”

Abas dienas konferences telpās un gaiteņos bija iespēja apskatīt un pataustīt ar ūdenssaimniecības nozari saistīto uzņēmumu piedāvājumu izstādes formātā. Liels paldies Baltijas valstu ūdenssaimniecības konferences atbalstītājiem! 

Konferenci ik gadu organizē uzņemošās valsts asociācija ciešā sadarbībā ar citām Baltijas valstu asociācijām. Paldies visu trīs valstu asociāciju administratīvajai komandai par ieguldījumu! Jau 12. Baltijas valstu ūdenssaimniecību konference gaidāma 2027. gada maijā, Lietuvā.

Vairāk par konferenci un prezentācijas meklē šeit!

 

Informācijai:

Biedrība “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” sadarbībā ar Igaunijas Ūdensapgādes asociāciju un Lietuvas Ūdens piegādātāju asociāciju ik gadu rīko nozīmīgāko ūdenssaimniecības nozares profesionāļu tikšanos Baltijas reģionā – Baltijas valstu ūdenssaimniecību konferenci. Tā apvieno vairāk nekā 200 dalībniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī citu valstu ūdenssaimniecības nozares uzņēmumiem, lai uzzinātu par aktualitātēm un labajām praksēm nozarē, kā arī sekmētu savstarpēju sadarbību problēmu risināšanā.

 

Foto: Reinis Oliņš un Toms Norde