LŪKA delegācija Dānijā gūst pieredzi efektīvā notekūdeņu apsaimniekošanā

16. Novembris, 2026

No 2. – 5. novembrim Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) delegācija devās mācību vizītē uz Dāniju, lai iegūtu jaunas zināšanas un pieredzi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un vides politikas īstenošanā.

Latvijā Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024. – 2027. gadam paredz izveidot centralizētu dūņu pārstrādes centru tīklu ar vienotu pieeju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, Dānijas pieredze sniedz vērtīgas atziņas, kā īstenot kvalitatīvu notekūdeņu dūņu pārstrādi un nodrošināt turpmāku izmantošanu lauksaimniecības zemēs, turklāt, ievērojot salīdzinoši stingras kvalitātes un pārstrādes prasības.

SIA “Liepājas ūdens” inženieris Martins Samms uzsver, ka Dānijā notekūdeņu dūņas tiek uzskatītas par vērtīgu resursu un aprites ekonomikas daļu: “Galvenais mērķis ir maksimāli atgūt enerģiju un vērtīgos materiālus (fosforu, organiskās vielas), nevis tikai atbrīvoties no dūņām. Līdz ar ko vairākus Dānijas risinājumus ir iespējams pārnest uz Latvijas apstākļiem, pielāgojot mērogu.”

Mācību vizītes laikā dalībnieki apmeklēja vienu no Dānijas modernākajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām  Mølleåværket, kas apkalpo aptuveni 150 000 iedzīvotāju un gadā attīra apmēram 10 miljonus m3 notekūdeņu. Šajās iekārtās tradicionālā bioloģiskā attīrīšana papildināta ar MBBR un MBR tehnoloģijām, kas ļauj pilnveidot attīrīšanas procesu un nodrošināt augstu notekūdeņu kvalitāti. Apmeklējuma laikā dalībniekiem vērsta uzmanība arī uz dūņu pārstrādi, biogāzes ražošanu un enerģijas reģenerāciju, tostarp elektroenerģijas ražošanu no biogāzes. 

Aizvadīta arī produktīva tikšanās ar Dānijas Ūdens un notekūdeņu asociācijas (DANVA) notekūdeņu dūņu ekspertiem, pārrunājot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas aktualitātes un iespējamos attīstības virzienus.

SIA “Smiltenes NKUP” sistēmu tehniķis ūdenssaimniecībā Kristaps Kalniņš īpaši izceļ pašvaldību un ūdenssaimniecības uzņēmumu sadarbības nozīmi: “Ļoti vērtīga ir pašvaldību un ūdenssaimniecības uzņēmumu sadarbība, veidojot nākotnes plānus, kas ietekmē gan vienu, gan otru, un veidot plānus tā, lai tie būtu pēc iespējas labāki iedzīvotājiem. Piemēram, Hillerød Forsyning, būvējot attīrīšanas iekārtas kopā ar pašvaldību, veido integrētu vidi, kur iedzīvotāji var ieskatīties daļā no notekūdeņu attīrīšanas procesa un izmantot telpu apkārt attīrīšanas iekārtām.”

Hillerødas centrālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas „South” ir mūsdienīgas mehāniskās, bioloģiskās un ķīmiskās attīrīšanas iekārtas, kas nodotas ekspluatācijā 2018. gadā. Tās ir pirmās pilnībā pārklātās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Dānijā, kur notekūdeņu un dūņu attīrīšanas procesi izvietoti zem viena jumta, tādējādi mazinot smaku un trokšņu izplatību apkārtējā vidē.

Dūņas šājās iekārtās attīrīta un atūdeņo, taču to kvalitātes dēļ tās nav piemērotas izmantošanai lauksaimniecības zemēs, tāpēc tiek novirzītas sadedzināšanai. Hillerød Forsyning ievieš arī ceturto attīrīšanas posmu, kas balstās uz ozonu un aktivēto ogli, lai noņemtu mikropiesārņotājus. Šis piemērs parāda, kā iespējams integrēt dažādus notekūdeņu attīrīšanas un dūņu apsaimniekošanas procesus, vienlaikus mazinot to ietekmi uz apkārtējo vidi.

BIOFOS Lynetten notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir vienas no lielākajām visā Dānijā. Tās saņem notekūdeņus no Kopenhāgenas un vairākām apkārtējām pašvaldībām. Notekūdeņus attīra mehāniski, bioloģiski un ķīmiski, lai, cita starpā, atdalītu organiskās vielas, slāpekli un fosforu. Attīrīšanās procesā radušās dūņas fermentē biogāzes iegūšanai un tālāk apstrādā tajā pašā objektā.

BIOFOS Lynetten notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ir arī dūņu žāvēšanas un sadedzināšanas iekārtas, tādējādi nodrošinot kompleksu pieeju dūņu apsaimniekošanai, enerģijas atgūšanai un notekūdeņu attīrīšanai reģionā.

Savukārt Tårnby notekūdeņu attīrīšanas iekārtās liela uzmanība ir pievērsta resursu reģenerācijai un ilgtspējīgai dūņu apsaimniekošanai. Pirolīzes iekārtā žāvē notekūdeņu dūņas un uzkarsē līdz augstām temperatūrām bezskābekļa procesā. Šajā posmā dūņas pārvērš par bioogli, vienlaikus sadalot PFAS, farmaceitiskās vielas, mikroplastmasu un citus organiskos piesārņotājus. 

SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” izpilddirektors Artūrs Kazimiraitis: “Dūņu dedzināšana, pirolīze un kompostēšana ir savstarpēji papildinoši apsaimniekošanas risinājumi, kuru izvēle ir atkarīga no dūņu kvalitātes, piesārņojuma līmeņa, enerģijas un resursu atguves iespējām, kā arī normatīvajām prasībām. Tas būtu jāņem vērā plānojot un praktiski ieviešot risinājumus arī Latvijā.”

LŪKA delegācija apmeklēja arī Miljøcenter Klintholm, kur sadarbībā ar VandCenter Syd un Melgaard, tiek veikts pētījums eksperimentālā mērogā, pievēršoties tuvumā esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu kompostēšanai. Pētījuma mērķis ir izvērtēt ilgtspējīgas dūņu apsaimniekošanas iespējas, resursu reģenerāciju un notekūdeņu blakusproduktu pārvēršanu potenciāli vērtīgos materiālos. Vizītes laikā dalībnieki ieguva ieskatu kompostēšanas procesā, tā ekspluatācijas nosacījumos un potenciālajā nozīmē aprites ekonomikas principu īstenošanā notekūdeņu nozarē.

Līdztekus notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai delegācija iepazinās arī ar Kopenhāgenas Sydhavn rajonā īstenoto Karens Minde Aksen pilsētvides klimata pielāgošanās projektu. Tas apvieno lietusūdeņu apsaimniekošanu ar zaļu publisko telpu. Projektā izmanto atklātus ūdens kanālus, filtrēšanas zonas, uzkrāšanas baseinus un sūkņu stacijas, lai pārvaldītu gan ikdienas nokrišņus, gan pēkšņus lietusgāzes. Viena no galvenajām iezīmēm ir
„pilēšanas pļava“, kas dabiskā veidā filtrē lietusūdeņus, pirms tie sasniedz lietusūdeņu baseinu. Projekts rāda, kā klimata pielāgošanos, ūdens apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību un pievilcīgas pilsētvides telpas var integrēt vienā daudzfunkcionālā risinājumā.

Vides investīciju nodaļas vadītājas vietniece Austra Auziņa: “Lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūru ir iespējams apvienot ar zaļo infrastruktūru, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un publiskās ārtelpas attīstību.”

Mācību vizīte apliecināja, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā nav viena universāla risinājuma. Piemērotākās tehnoloģijas izvēle ir atkarīga no dūņu kvalitātes, piesārņojuma līmeņa, pieejamās infrastruktūras, ekonomiskajiem apsvērumiem un normatīvajām prasībām. Dānijas pieredze sniedz vērtīgu pamatu turpmākām diskusijām par Latvijas apstākļiem piemērotākajiem dūņu pārstrādes risinājumiem un centralizēto pārstrādes centru attīstību.

LŪKA delegāciju veidoja LŪKA izpilddirektors Sandis Dejus, Viedās un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju politikas departamenta Vides investīciju nodaļas vadītājas vietniece Austra Auziņa, Klimata un enerģētikas ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta vecākā eksperte Līva Beinaroviča, SIA “Liepājas ūdens” inženieris Martins Samms, SIA “Rīgas ūdens” Stratēģiskās plānošanas daļas vadītājs Juris Laicāns, SIA “Jūrmalas ūdens” Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vadītājs Jānis Zviedris, SIA “Smiltenes NKUP” sistēmu tehniķis ūdenssaimniecībā Kristaps Kalniņš, SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” izpilddirektors Artūrs Kazimiraitis, SIA “Aqua Brambis” vecākais inženieris Edgars Lankups.

 

Integrētais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas.  www.goodwater.lv
Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) neatbild par to kā tiek izmantota šeit paustā informācija.