Speciālisti dalās pieredzē par ražošanas notekūdeņu, tauku un virspiesārņojuma apsaimniekošanu

2026. gada 16. jūnijā Baložu kultūras namā 81 ar ūdenssaimniecības nozares speciālists, tostarp pārstāvji no Klimata un enerģētikas ministrijas, Valsts Vides dienesta, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un Cleantech Latvia, skaidroja prasības ražošanas notekūdeņu, tauku un virspiesārņojuma apsaimniekošanā, kā arī dalījās praktiskajā pieredzē un iepazīstināja klātesošos ar iespējamajiem risinājumiem.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus norādīja uz tēmas aktualitāti un klātesošos aicināja atsvaidzināt savas zināšanas projekta LIFE GoodWater IP izstrādātajā bezmaksas tālmācības kursā “Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana”. Lai gūtu priekšstatu par pašreizējo situāciju saistībā ar ražošanas notekūdeņu, tauku un virspiesārņojuma apsaimniekošanu, veikts pašvaldību saistošajos noteikumos iekļauto vielu un maksimāli pieļaujamo koncentrāciju salīdzinājums (pieejams LŪKA biedru zonā).

Tēmas aktualitāti apstiprināja arī Valsts vides dienesta (VVD) Attīstības un uzraudzības departamenta direktora vietniece Vita Līcīte, identificējot galvenās ar tauku apsaimniekošanu saistītās problēmas un iespējamajiem risinājumiem. Taču vēlreiz atgādinot, ka cauruļvadu aizsprostojumi un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības traucējumi ir kanazliācijas sistēmu operatoru tehniska problēma, ko regulē pašvaldības un ar komersantiem noslēgtie līgumi par piesārņojošo vielu daudzumiem. Atvērts palika jautājums, ja pārtikas ražotājus uzrauga VVD, ēdināšanas uzņēmumus – pašvaldības un kanalizācijas sistēmu operatori, kas uzrauga mājsaimniecības, ņemot vērā, ka to radītie tauki veido 60% no kopējā tauku avota daudzuma. Noslēgumā V. Līcīte sniedza ierosinājumus iespājamajai sadarbībai starp VVD un LŪKA. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošā pētniece Kristīna Kokina dalījās praktiskā pieredzē, kā veikta ražošanas notekūdeņu risku analīze Ādažos un Jelgavā, izstrādājot noteiktu metodoloģiju.

SIA “Vinda” valdes loceklis Artūrs Smagars sniedza ieskatu sadarbības veidošanā ar ražošanas uzņēmumiem Jēkabpils un Cēsu novados, uzsverot savstarpējas komunikācijas ar ēdinātājiem nozīmi. Ir vienkāršā un skaidri saprotamā valodā jāskaidro, kāpēc ir nepieciešams atbilstoši apsaimniekot ražošanas procesā radušos notekūdeņus un kādas sekas var būt, ja to nedara. Cieša, individuāla pieeja sniedz labākus rezultātus ilgtermiņā. Šķidros taukvielu atkritumus iespējams uzglabāt un nodot otrreizējai pārstrādei uzņēmumiem, kas veic taukvielu utilizāciju. Sacietējušos taukvielu atkritumus iztīrīt no netīrajiem traukiem, piemēram, izslaucīt ar papīra salvetēm, nevis izskalot izlietnē.

“Efektīvākais paņēmiens ir preventīvie pasākumi. Sadzīves kanalizācijas caurules, akas ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi iztīrīt no tauku aizsērējumiem. Tādēļ vienkāršāk ir nepieļaut tauku nokļūšanu kanalizācijā,” tā A. Smagars.

SIA “Rīgas ūdens” Ūdens resursu inspekcijas vadītāja Marija Mileika uzsvēra, ka vislielākais izaicinājums ir iegūt no uzņēmumiem korektu informāciju un ražošanas kultūra pēc būtības. Turklāt pēdējās desmitgadēs neatrisināts ir jautājums, kā rīkoties ar industriālajiem parkiem, kur nav iespējams skaidri identificēt, kurš uzņēmums ir piesārņotājs.

SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” izpilddirektors Artūrs Kazimiraitis dalījās praktiskā pieredzē, kā no ārkārtas situācijas ar neatbilstoši novadītiem notekūdeņiem izdevies izveidot skaidru notekūdeņu monitoringa sistēmu un uzturēt to. “Ūdenssaimniecībām ir jāzina, jāpārzina savi klienti un viņu specifika, arī skolas un bērnudārzi, par kuriem nereti piemierstam,” tā A. Kazimiraitis.

PSIA “Valgums-S” Attīstības departamenta vadītāja Edīte Zviedre-Vilciņa soli pa solim skaidroja, kā no normatīvo aktu prasībām nonākt līdz praktiskai uzņēmumu apzināšanai, izvērtējot ūdenssaimniecības darbību, konsultējoties ar atbildīgajām iestādēm, apzinot potenciālos PV/BV emitētājus un definējot skaidru turpmāko rīcību. Attiecībā uz tauku apsaimniekošanu PSIA “Valgums-S” ir izstrādājis konkrētas vadlīnijas normatīvo prasību pārvēršanā praktiskā instrumentā, kas klientam sniedz skaidru priekšstatu par cēloņiem, rīcību, risinājumiem un iespējamām bezdarbības sekām.

Semināra noslēgumā Nils Idžons no SIA “ACO Nordic” piedāvāja jau reālus tauku atdalītāju risinājumus, ekspluatācijas pamatprincipus un piemērotību dažādām nozarēm un darbību apjomiem. “Tauku atdalītāji atbilst noteiktam standartam LVS EN1825. Tauku ķērāji – nekam. Tāpēc noteikti ir jāvērš uzmanība pēc būtības – atkarībā no situācijas un darbības veida, nevis teorētiskai prasību izpildei”, N. Idžons.

Savukārt Cleantech Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Zviedris sniedza ieskatu ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas tehnoloģijās, uzsverot, ka neviens ražošanas uzņēmums nav gatavs ieguldīties, līdz ar ko nepieciešams pacietīgs, skaidrojošs un neatlaidīgs darbs.

Integrētais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas.  www.goodwater.lv
Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) neatbild par to kā tiek izmantota šeit paustā informācija.