LPS Tautsaimniecības komitejā vērš uzmanību ūdenssaimniecības nozares nozīmei un kritiskajai situācijai investīciju un darbaspēka jomā

2024. gada 11. decembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības un LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas kopsēdē skarti ne tikai vides avāriju riski un institūciju sadarbība krīzes situācijās, bet arī ar ūdenssaimniecības nozari un infrastruktūru saistīti jautājumi. Kopsēdē piedalījās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, LPS pārstāvji, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš un Ģenerāldirektora vietniece stratēģiskās attīstības un kontroles jautājumos Laura Anteina (VVD) un Latvijas Ūdenssapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas valdes locekle Dace Šveide un izpilddirektors Sandis Dejus (LŪKA).

LŪKA jau vairākus gadus pauž satraukumu par akūto speciālistu trūkumu nozarē, turklāt pašlaik strādājošo speciālistu vidējais vecums ir ļoti augsts – virs 50 gadiem. Viens no iemesliem, kā esam nonākuši šādā kraujas malā ir tas, ka vairāk nekā 10 gadus profesionālās izglītības iestādes praktiski nesagatavo ūdenssaimniecības nozares speciālistus. LŪKA izpilddirektors Sandis Dejus: “Tad, kad mājās nestrādās kanalizācija vai no krāna pēkšņi nenāks ūdens, ir tikai vienas profesijas cilvēks, kura palīdzību meklēsi, un tas ir santehniķis. Diemžēl jau pavisam drīz mums vairs nebūs, ko saukt. Ko tad darīsim? Atgriezīsimies aizvēsturē un slīksim paši savos sūdos.” Diemžēl ne nozares atbildīgā ministrija – Klimata un enerģētikas ministrija, ne Izglītības un zinātnes ministrija, neredz iespēju kvalificētu darbinieku krīzi ūdenssaimniecības un vides nozarēs risināt nacionālā mērogā. Pēc ministriju paustā, katra nozare pati ir atbildīga par darbinieku piesaisti. Atvērts paliek jautājums – kā piesaistīt kvalificētus darbiniekus, ja tādi pēc fakta darba tirgū nav ilgstoša ar nozari saistītu izglītības programmu trūkuma un pašreizējās valsts politikas izglītības jomā dēļ? 

Kopsēdes laikā puses diskutēja arī par konstatētajām problēmām ciemu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās spēcīgu lietusgāžu ietekmē. Diemžēl pašlaik Eiropas Savienības fondu paredzētais finansējums ūdenssaimniecības nozarei ir mazāk nekā 20% no faktiski nepieciešamajām investīcijām, tā radot būtiskus piesārņojuma riskus nākotnē. Turklāt mazājām apdzīvotajām teritorijām un tajās esošajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai finansējums nav bijis pieejams jau kopš 2013. gada, kas nozīmē, ka notekūdeņu attīrīšanas ir morāli un tehniski novecojušas un jaudu izmaiņu gadījumā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav spējīgas strādāt adekvāti un atbilstoši kvalitātes prasībām. To apliecina arī VVD paustais, ka ciemu notekūdeņu attīrīšanas un izbūves gaitā nav pietiekami izvērtēts ieplūstošo notekūdeņu sastāvs un īpašības, kā rezultātā rodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārslodze vai nepietiekama noslodze. Turklāt lietusgāžu laikā notiek aktīvo dūņu izskalošanās, jo lietus kanalizāciju sistēmas ir savienotas ar kanalizācijas notekūdeņu tīkliem. Tāpēc mazo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības pilnveidošanai steidzami nepieciešamie investīciju ieguldījumi ir viena no augstākajām prioritātēm vides jomā! 

Šī gada plūdi Jelgavā, Jūrmalā, arī Rīgā, norāda uz nepieciešamību strauji uzlabot kanalizācijas infrastruktūru arī lielajās pilsētās. Tā kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās lietusgāžu laikā pienāk liels apjoms notekūdeņu, to darbības efektivitāte ir nozīmīga tam, cik ātri aizaugs mazās upes un strauti, cik intensīvi vasarās ziedēs ūdens peldvietās un cik tīrs būs ūdens jūrā. Sadarbojoties ministrijām, valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī ūdenssaimniecības un meliorācijas nozarēm, nekavējoties ir jārisina nokrišņu ūdeņu apsaimniekošanas problemātika.

Lai gan līdz 2025. gada 1. martam Klimata un enerģētikas ministrija plāno izstrādāt informatīvo ziņojumu par situāciju ūdenssaimniecības nozarē, LŪKA izpilddirektors Sandis Dejus uzsver: “Būtiski mums šobrīd pietrūkst nacionāla mēroga stratēģija, ko mēs darām ūdenssaimniecības nozarē, jo nevienā no Eiropas valstīm, izņemot Dāniju, no tarifiem mazo attīrīšanas iekārtu infrsatruktūru sakārtot nevar.” Pie tam LPS Klimata un enerģētikas ministram uzsvēra, ka ūdenssaimniecības kā pašvaldību kapitālsabiedrības ir jānosaka kā kritiskā infrastruktūra, kas saistīta ar drošības riskiem valsts apdraudējuma gadījumā.

LPS Tautsaimniecības komitejas sēdes video ieraksts.

VVD prezentācija “Vides avārijas un draudi apkārtējai videi”.

Informācijas un fotoattēla avots: LPS.