Mācību vizīte Īrijas dūņu pārstrādes centros

No 2024. gada 15. – 18. aprīlim LŪKA delegācija devās mācību un pieredzes apmaiņas vizītē uz Īrijas dūņu pārstrādes centriem, lai gūtu pēc iespējas plašāku ieskatu dažāda mēroga notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Vizītes laikā apmeklētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Dublinā (Ringsend), Korkā (Carrigrennan), Hacketstown, Tullow, Ballon un Waterford.

Katrā no apmeklētajām vietām attiecīgie darbinieki profesionāli sniedza izsmeļošu informāciju par pašu iekārtu darbību, dūņu apsaimniekošanas un to tālākās izmantošanas tehnoloģijām un principiem.

Vizīte Carrigrennan (Korka) – dūņu pārstrādes centrs – notekūdeņu attīrīšanas un dūņu apsaimniekošanas iekārtas (biogāzes iegūšana un atūdeņošana). 

Vizītes laikā kopīgi diskutēts par pašu iekārtu ekspluatācijas un plānošanas īpatnībām, kā arī kopēju notekūdeņu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānošanu un organizēšanu vietējā un reģionālā mērogā. Īrijas kolēģi identificēja arī galvenos trūkumus un izaicinājums, ar kuriem saskaras ikdienā.

Vizīte Ballon – notekūdeņu attīrīšanas un dūņu apsaimniekošanas iekārtas (niedru lauki). 

Lai mācību un pieredzes apmaiņas vizīte būtu ar pēc iespējas plašāku un praktiskāku pienesumu Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna 2024.–2027. gadam” ieviešanā, tika veidota delegācija ar plašu ieinteresēto pušu pārstāvniecību: Jānis Zviedris (Cleantech Latvia), Arturs Briedis (SIA “Rīgas ūdens), Māris Stūre (SIA “Jelgavas ūdens), Kristaps Kalniņš (SIA “Smiltenes NKUP”), Artūrs Kazimiraitis (SIA “Babītes siltums”), Gunta Šneidere (SIA “Liepājas ūdens”), Laura Jukāme-Ķerus (VARAM), Ilona Vilne (VARAM), Rūta Zariņa (RTU) un Sandis Dejus (LŪKA).

Kopumā vizītes laikā izdevies gūt apstiprinājumu, ka pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir lielisks un nenovērtēts lauksaimniecības zemju ielabošanas un mēslošanas līdzeklis. Notekūdeņu dūņu pārstrādei mazos mērogos iespējams izmantot arī dabā balstītus un vienkāršus risinājumus, piemēram, niedru laukus vai 12 mēnešu noturēšanu. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka notekūdeņi nav atkritums, bet gan resurss!

Par LIFE GoodWater IP

Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli  Latvijā, 19 organizācijas, tajā skaitā LŪKA, 2020. gadā uzsāka kopīgu projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai”, projekta numurs LIFE18 IPE /LV/000014, jeb LIFE GoodWater IP. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Latvijā šobrīd ir 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri) un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi.

Vairāk lasi LŪKA mājaslapā vai LIFE GoodWater IP.